“Kvalificētu darbinieku trūkums kļūst par pārdošanas slepkavu Vācijai”, “Ārkārtīgs kvalificētu darbinieku trūkums: kādās profesijās darbu var atrast uzreiz” vai: “Līdz 2030. gadam pietrūks trīs miljonu kvalificētu darbinieku”. Vācijas mediju ainava šobrīd apgāž šausmu ziņas par kvalificētu darbinieku trūkumu. Ne gluži bez iemesla. Pašreizējās analīzes liecina par drūmu nākotni, ja nekavējoties netiks veiktas nekādas darbības. Kurās nozarēs situācija ir īpaši nopietna un ko uzņēmumi var darīt, lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu.
Kvalificētu darbinieku trūkums – tas ir stāvoklis ekonomikā, kurā liels skaits atvērto darbavietu ir pretstatā ievērojami mazākam pieejamo darbinieku skaitam. Vācijā šāds kvalificētu darbinieku vai speciālistu trūkums dažādās nozarēs ir skaidri jūtams jau vairākus gadus.
Tomēr saskaņā ar Federālās nodarbinātības aģentūras teikto ir pāragri runāt par kvalificētu darbinieku trūkumu Vācijā. Iestāde dod priekšroku formulējumam “izolēti vājās vietas”. Mēs kā stratēģijas konsultants arī dalāmies ar šo vērtējumu.
Visbiežāk trūkst kvalificētu darbinieku ar kvalificētu profesionālo izglītību šādās jomās:
Aprūpe
Medicīna
Amatniecība
Tehniskās nozares
Taču steidzami nepieciešami arī darbinieki ar augstāku kvalifikāciju vai grādu. Galvenokārt veselības un MINT profesijās, ar abreviatūru MINT apzīmē matemātiku, inženierzinātnes, dabaszinātnes un tehnoloģijas.
Kvalifikācijas, kurām ir ne tikai liela nozīme rūpnieciskajā ražošanā. Tās ir galvenās kvalifikācijas visai ekonomikai. MINT speciālisti, piemēram, ir ļoti pieprasīti arī administrācijā, zinātnē, iepirkumu vadībā, vadošos amatos utt.
Saskaņā ar Ķelnes Ekonomisko pētījumu institūta (IW) aptaujām divas no trim darbavietām, kurām nepieciešama atbilstoša profesionālā izglītība vai grāds, jau ir grūti vai neiespējami aizpildīt.
Tendence ir vēl vairāk pieaugt trūkumam darbiniekos. Bāzeles pētniecības institūts “Prognos” nonāk pie secinājuma, ka Vācijā vien līdz 2030. gadam kopumā varētu pietrūkt trīs miljonu kvalificētu darbinieku, ja ekonomika un politika nesāks pretpasākumus. Pētnieki pat pieļauj, ka 2040. gadā trūkst 3,3 miljonu kvalificētu darbinieku.
Darbnieku trūkums Vācijā draudošos apmēros
Pieaugošā kvalificētu darbinieku trūkuma sekas varētu būt ievērojamas Vācijai kā uzņēmējdarbības vietai. Jo kvalificētu darbinieku trūkums būtiski bremzēs vērtības radīšanu un turpmāko ekonomisko izaugsmi. Vissvarīgākais ekonomikas resurss ir cilvēki – tas ir, darbaspēks. Ja to trūkst, tas sākotnēji būs sarežģīti uzņēmumiem, kuri galu galā vairs nespēs sniegt savus pakalpojumus, un tādējādi galu galā tas apdraudēs visu ekonomiku.
Taču problēmas ir vēl sarežģītākas: piemēram, joprojām atklāts ir jautājums par to, kā novecojošā sabiedrībā var apmierināt arvien pieaugošo vajadzību pēc aprūpes, ja aprūpes un veselības nozarē trūkst palīdzīgu roku.
Saskaņā ar IW pētījumiem kvalificētu darbinieku trūkums Vācijā dažādos reģionos ir ļoti atšķirīgs. Īpaši krasi to var izjust, piemēram, Bādenē-Virtembergā, kur 83 procenti no visām darbavietām tagad tiek izsludinātas sašaurinātajās profesijās. Savukārt federālajā galvaspilsētā Berlīnē šis rādītājs ir tikai 38 procenti. Visvairāk kvalificētu darbinieku situācija pasliktinājās Tīringenē un Reinzemē-Pfalcā.
Īpaši laukos trūkst jauno speciālistu. IW pētnieki prognozē, ka konkurence par kvalificētiem darbiniekiem turpmākajos gados vēl vairāk saasināsies, īpaši šādos strukturāli vājos reģionos. Viņi saka, ka tas varētu izlemt veselu reģionu nākotni. Viens no risinājumiem var būt mērķtiecīga darba devēja zīmola veidošana.