Ir darbs Vācijā, bet kas ar darba laiku

Ir darbs Vācijā, bet kas ar darba laiku

Ir darbs Vācija jums,bet jums arī jāzin,ka tagad darba laika uzskaite ir obligāta: tagad tas attiecas uz darbiniekiem un uzņēmumiem
Erfurte – Federālās darba tiesas spriedums drīzumā radīs izmaiņas daudzu darbinieku ikdienas dzīvē. Saskaņā ar Vācijas augstākās darba tiesas nesen pieņemto lēmumu visiem darbiniekiem turpmāk būs jāreģistrē darba laiks. Bet ko tas nozīmē darbiniekiem un viņu uzņēmumiem? Cik ātri ir jāievieš jaunais regulējums un ko tas nozīmē uz uzticēšanos balstītam darba laikam? Svarīgākie jautājumi un atbildes īsumā.

Darbs Vācijā: ko nolēma Federālā darba tiesa?
Vācijā ir pienākums reģistrēt darba laiku (1ABR 22/21). Federālās darba tiesas priekšsēdētājs Inkēns Galners darba devēju pienākumu sistemātiski reģistrēt savu darbinieku darba laiku pamatoja ar Vācijas Darba drošības un veselības likuma interpretāciju pēc tā dēvētā Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma par laika pulksteni. (EKT).

„Ja jūs interpretējat Vācijas Arodveselības un darba drošības likumu ar Eiropas Savienības Tiesas noteikumiem, tad jau ir pienākums reģistrēt darba laiku,“ tiesas sēdē sacīja Galners. Saskaņā ar Vācijas Darba laika likumu ir jādokumentē tikai virsstundas un darbs svētdienās, nevis viss darba laiks. Tomēr Federālā darba tiesa atsaucās nevis uz Darba laika likumu, bet gan uz Arodveselības un darba drošības likumu.

Ir darbs Vācijā jeb kas uzņēmumiem tagad ir jāmaina ?
Darba devējiem tagad ir pienākums reģistrēt savu darbinieku darba laiku. Taču viņi šo pienākumu var nodot arī pašiem darbiniekiem. Nav svarīgi, vai laika uzskaite ir digitāla vai papīra formā, LinkedIn sociālajā platformā skaidro nodarbinātības jurists Gerhards Kronišs. Uzņēmumiem tagad ir jāizstrādā risinājumi “visaptverošai darba laika uzskaitei”, piekrīt advokāts Maikls Kalbfuss no Minhenes juridiskā biroja Noerr.

Vai spriedums tagad nozīmē uz uzticēšanos balstītā darba laika beigas?
Eksperti sagaida, ka BAG fundamentālais spriedums atstās iespaidu uz uzticībā balstītiem darba laika modeļiem, kas līdz šim nereti piekopti uzņēmējdarbībā un administrācijā, tostarp mobilajā darbā un mājas birojā, jo ar to ir lielāka kontrole. „Jautājums ir par to, vai joprojām ir iespējami noteikumi par uz uzticēšanos balstītu darba laiku,“ saka Gregors Tīsings, Bonnas darba tiesību profesors. Citi eksperti ir optimistiskāki. Tiesas priekšsēdētājs Galners sacīja, ka pēc EKT sprieduma Vācijai bija rīcības brīvība „par to, kā vispār tas jādara, ja ir darbs Vācijā, nevis vai jāreģistrē darba laiks“.

Kādas būs sekas, ja uzņēmumi turpinās nereģistrēt darba laiku?
„Ikviens, kurš nereģistrē personāla darba laiku, jebkurā gadījumā rīkojas nelikumīgi,“ skaidro advokāts Domeniks Bēms no Sylvenstein advokātu biroja Minhenē. Tātad, ja jūs nerīkojaties atbilstoši, jūs izdarat pārkāpumu. “Tomēr šobrīd nav neviena rīkojuma, kurā būtu atsauce uz naudas sodu noteikumiem. Tas joprojām ir jāizveido likumdevējam,” norāda Bēms.