- gadā lauksaimniecībā strādāja 937 900 cilvēku.
Tā kā ne katrs strādnieks saimniecībā strādā pilnu slodzi, papildus cilvēku skaitam tiek reģistrēts arī darba rezultāts. Nepilna laika nodarbinātība tiek pārrēķināta pilnas slodzes ekvivalentos, izmantojot darbaspēka vienības (AK-E) rādītāju. 2020. gadā saražotā darba apjoms bija 484 800 darbaspēka vienības.
Administratīvās darbības, citas uzņēmējdarbības jomas, piemēram, tiešais mārketings, kā arī mežsaimniecības darbības un ārējās darbības tiek reģistrētas darbam, kas notiek uz lauka un kūtī.
Ja darbaspēks ir saistīts ar kādu jomu, jūs saņemat darbaspēku. Tas ir izteikts darbaspēka vienībās uz 100 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 2020. gadā bija 2,9 uz 100 hektāriem. Darbaspēks reģionāli atšķiras un 2020. gadā bija no 1,2 Saksijas-Anhaltes un Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajās zemēs un 11,7 uz 100 hektāriem Hamburgas pilsētštatā.
Saimniecības fokuss uz lopkopību parasti ir saistīts ar lielāku darbaspēka izmantošanu mājlopu kopšanai. Lielākas lopkopības dēļ Vācijas ziemeļrietumu federālajās zemēs ir augstākas vērtības nekā Vācijas austrumos. Piemēram, Ziemeļreinā-Vestfālenē darbaspēks bija 4,0 uz 100 hektāriem.
Austrumos arvien vairāk uzmanības tiek pievērsta lauksaimniecībai, un saimniecību lielās lauksaimniecības platības ļauj izmantot jaudīgas iekārtas ražas audzēšanai un novākšanai. Saksijā-Anhaltē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā darbaspēks 2020. gadā bija 1,2 un Brandenburgā 1,7 uz 100 hektāriem.
Pateicoties auglīgajai augsnei Vācijas dienvidos un labvēlīgajam klimatam, arvien vairāk tiek audzētas darbietilpīgas īpašas kultūras, piemēram, dārzeņi, augļi un vīns. Turklāt teritoriju raksturo nelielas ģimenes saimniecības ar maza mēroga zālāju apsaimniekošanu un maz lopu. Produkcija bieži tiek pārstrādāta uzņēmumā un realizēta savā saimniecības veikalā. Arī lielas lauksaimniecības tehnikas izmantošana kalnu apvidos nav iespējama. Darbaspēks Bādenē-Virtembergā 2020. gadā bija 4,4, bet Bavārijā — 4,0 AK-E uz 100 hektāriem.
Kas strādā lauksaimniecībā?
Lauku saimniecības galvenokārt ir ģimenes uzņēmumi. Svarīgākie strādnieki saimniecībā lielākoties ir saimnieki un viņu ģimenes locekļi.
Starp 937 900 lauksaimniecībā nodarbinātajiem 2020. gadā ģimenes darbinieki veido lielāko grupu ar 434 400 cilvēkiem (252 800 AK-E). Turklāt ir 228 900 (175 900 AK-E) darbinieku un 274 700 (56 100 AK-E) sezonas strādnieku, kas laiku pa laikam palīdz ražas novākšanā. Kā sezonas darbinieki tiek uzskaitīti darbinieki, kuru noslēgtais darba līgums ir mazāks par sešiem mēnešiem.
Reģionāli sezonas strādnieku skaits svārstās no 11 procentiem Zāras zemē līdz 50 procentiem Reinzemē-Pfalcā. Tas ir saistīts ar dažādiem ražošanas fokusiem. Īpašu kultūru audzēšana rada lielu darba slodzi, īpaši ražas sezonā, tāpēc sezonas strādnieki tiek izmantoti kā ražas palīgi, lai tiktu galā ar sezonas darba maksimumiem.
Cik cilvēku joprojām dzīvo pilnu slodzi no lauksaimniecības?
Vidēji gadā saimniecībās pilnu slodzi strādā 29 procenti darbinieku. Lielais nepilnas slodzes darbinieku īpatsvars galvenokārt ir saistīts ar lielo nodarbināto sezonas strādnieku un nepilnas slodzes uzņēmumu darbinieku skaitu. Austrumu federālajās zemēs puse darbinieku strādā pilnu slodzi. Sakarā ar agrāko lauksaimnieciskās ražošanas kooperatīvu struktūru, saimniecībām ir lielas platības, un tās lielā mērā netiek vadītas kā ģimenes saimniecības, bet gan kā juridiskas personas.
Kas vada saimniecības?
Visā Vācijā 89 procentus no 263 000 saimniecību pārvalda vīrieši. Sieviešu vadītāju īpatsvars atsevišķās federālajās zemēs ir no 9 līdz 30 procentiem. Berlīnē 30 procenti ir vislielākais sieviešu īpatsvars. Ja neņem vērā pilsētvalstis, sieviešu īpatsvars Brandenburgā ir visaugstākais – gandrīz 20 procenti.
Ja paskatās uz visu lauksaimniecībā strādājošo dzimumu attiecību, tad katrs trešais fermās Vācijā strādājošais ir sieviete.
Kāpēc saimniecībās samazinās darbaspēks?
Skatiens pagātnē palīdz ilustrēt strukturālās pārmaiņas: 1950. gadā katrs piektais vēl strādāja lauksaimniecībā, jo darbs bija ietilpīgs fiziskajā darbā. Attīstoties tehnoloģijām un arvien vairāk izmantojot lauksaimniecības traktorus un slaukšanas iekārtas, darbu varētu veikt mazāk strādnieku. Rezultātā saimniecība varēja apstrādāt vairāk zemes un turēt lielāku skaitu dzīvnieku. Tomēr virzība uz modernizāciju nozīmēja arī to, ka lauksaimniecība kļuva par kapitālietilpīgu biznesu. Ne katrai saimniecībai ir vērts ieguldīt dārgā lauksaimniecības tehnikā. Tāpat ne vienmēr pietika vietas, lai uzbūvētu lielāku šķūni vai telpu, ko varētu iznomāt. Daļēji tiesas pēctecis palika neskaidrs.