Darbs un Austrija pievilina daudzus un stundas alga Austrijā ir vidēji no 10 līdz 15 eiro bruto.
Lielākā daļa darbinieku Austrijā 2018. gadā nopelnīja no 10 līdz 15 eiro bruto stundā. Atkarībā no nozares ir lielas ienākumu atšķirības.
Vīne – 2018. gadā privātā sektora darbinieki vidēji (mediāna) nopelnīja 15,09 eiro bruto stundā, ziņo Austrijas statistikas pārvalde. 10 eiro un mazāk saņēma 14,2 procenti darbinieku; vairāk nekā trešdaļai (35,2 procenti) bija bruto stundas alga no 10 līdz 15 eiro. Apmēram ceturtā daļa (25,2 procenti) nopelnīja no 15 līdz 20 eiro. Vēl 11,5 procenti nopelnīja bruto stundas algu no 20 līdz 25 eiro un 5,8 procentus no 25 līdz 30 eiro. Kopumā 8,1 procents darbinieku nopelnīja vairāk nekā 30 eiro (skat. diagrammu).
Darbs un Austrija ar atšķirībām pa Austrijas zemēm
„Austrijā ir ievērojamas atšķirības starp nozarēm un profesijām. Attiecība starp augsto un zemo izpeļņu ir gandrīz nemainīga kopš 2006. gada,“ saka Tobiass Tomass, Austrijas statistikas ģenerāldirektors. „Izglītībai ir nepārprotami pozitīva ietekme uz peļņas potenciālu. Darbinieki ar universitātes vai tehniskās koledžas grādu saņēma gandrīz divreiz vairāk bruto stundā nekā cilvēki, kuriem nav vairāk par obligāto izglītību: izglītība atmaksājas.“
Darbs un Austrija un algas atšķirības
Sievietes joprojām pelna pārāk maz
No asistenta līdz akadēmiķim – Austrijā nav nevienas profesionālas grupas vai nozares, kurā sievietes pelna tikpat daudz kā vīrieši. Tāds ir Austrijas Statistikas biroja jaunākā pieejamā ienākumu salīdzinājuma rezultāts 2018. gadā. Kopumā strādājošo sieviešu vidējā bruto darba samaksa ir 13,43 eiro stundā, kas ir par 17,4 procentiem mazāka nekā viņu kolēģiem.
Piemēram, vadītāji vīrieši mājās devās ar 32,65 eiro stundā, sievietes tikai ar 25,05 eiro – viņi veidoja 25 procentus. Izteikta atšķirība ir arī nekvalificēto strādnieku izpeļņā – sievietes (daļa: 47,3 procenti) saņēma 9,68 eiro, vīrieši 12,09 eiro.
Līdzsvara virzienā lietas ir kūtras. Taču algu starpība nedaudz samazinās, atzīmēja statistiķi. 12 gadu laikā darba samaksas atšķirības samazinājās par 5,3 procentpunktiem, kas bija tikai 0,4 procentpunkti gadā. Laikā no 2010. līdz 2014. gadam atšķirība saruka no 21,1 procenta līdz 19 procentiem, 2006. gadā tā bija 22,7 procenti.
Būtiskas peļņas atšķirības pa nozarēm
Pa nozarēm vislielākie ienākumi gūti energoapgādē (24,75 eiro), finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā (22,29 eiro) un informācijas un sakaru nozarē (21,10 eiro). Bruto stundas izpeļņa 2018. gadā bija viszemākā izmitināšanas un gastronomijas nozarē – EUR 9,67 (bez dzeramnaudas).
Lielākajā tautsaimniecības nozarē – preču ražošanā – vidējā bruto stundas izpeļņa 2018.gadā bija 16,96 eiro. Tirdzniecībā darbinieki vidēji nopelnīja 13,17 eiro. Citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas jomā – kuriem piem. strādnieku izvietošana un iznomāšana, kā arī ēku uzturēšanas uzskaite – bruto stundas alga bija 12,13 eiro. Veselības un sociālajā dienestā tas bija 15,73 eiro, būvniecībā 15,96 eiro un transporta un noliktavu nozarē 14,24 eiro.
Vadītāji sasniedz visaugstākos nopelnus un darbs Austrijā sniedz vislielāko gandarījumu.
Kā jau tika prognozēts, topa augšgalā pa profesiju grupām bija vadošo darbinieku ienākumi ar 30,72 eiro, kam seko akadēmiskajās profesijās strādājošie ar 21,62 eiro un tāda paša ranga tehnisko un netehnisko profesiju kvalificētie darbinieki ar 18,42 eiro. Biroja darbinieki un ar tām saistītās profesijās 15,06 eiro nopelnīja nedaudz mazāk nekā fiziskajā un ar to saistītās profesijās strādājošie – 15,65 eiro. Viszemākā bija apkalpojošās profesijās strādājošo un pārdevēju darba samaksa ar 11,59 eiro un nekvalificētajiem strādniekiem ar 10,77 eiro bruto stundā.
Izglītībai kopumā ir pozitīva ietekme uz ienākumiem. 2018. gadā darbinieki ar ne vairāk kā obligāto izglītību saņēma 11,42 eiro bruto stundā. Personas ar mācekļa kvalifikāciju nopelnīja EUR 14,70 un darbinieki ar BHS Matura nopelnīja EUR 17,66. Darbiniekiem ar universitātes vai tehniskās koledžas grādu bruto stundas izpeļņa bija 21,60 eiro un tādējādi gandrīz divas reizes lielāka nekā cilvēkiem ar maksimālo obligāto izglītību.
Darbinieki bez Austrijas pilsonības nopelnīja par 22,5 procentiem mazāk
Attiecībā uz tautību darbinieku ar Austrijas pilsonību bruto stundas izpeļņa 2018. gadā bija 15,91 eiro. Darbinieki bez Austrijas pilsonības vidēji nopelnīja 12,33 eiro, kas bija par 22,5% mazāk. Izņēmums bija darbinieki no vecajām ES dalībvalstīm (pievienojās pirms 2004. gada) – aptuveni 72 procenti no tiem bija no Vācijas -, kuri nopelnīja 15,94 eiro stundā, apmēram tikpat, cik Austrijas pilsoņi.
11,89 eiro apmērā strādājošo bruto stundas izpeļņa no jaunajām ES kandidātvalstīm (iestāšanās no 2004. gada) bija aptuveni par 25 procentiem zemāka nekā Austrijas valstspiederīgajiem. Tas pats (EUR 11,98) attiecas uz darbiniekiem ar bijušās Dienvidslāvijas pilsonību (izņemot Slovēniju un Horvātiju). 11,27 eiro darbinieki ar Turcijas pilsonību nopelnīja par aptuveni 29 procentiem mazāk nekā Austrijas pilsoņi. Sievietes ar Turcijas pilsonību uzrādījušas viszemākos ienākumus ar 9,51 eiro, vairāk nekā 60% no viņām strādāja par nekvalificētu strādnieku.
Izaugsmi pārtrauca 2008. gada ekonomikas un finanšu krīze
Kopumā no 2006. līdz 2018. gadam privātajā sektorā bruto stundas izpeļņa reālajā izteiksmē (atbilstoši inflācijai) pieauga par 4,8 procentiem. Tomēr izaugsmi pārtrauca 2008./2009. gada ekonomikas un finanšu krīze. No 2006. līdz 2010. gadam bruto stundas darba samaksa pieauga par 3,3 procentiem (0,8 procenti gadā), ņemot vērā inflāciju, un samazinājās par 1,1 procentiem (0,3 procenti gadā) pēc ekonomiskās krīzes sākuma 2010.–2014. gadā. Savukārt, pieaugot par 2,6 procentiem (0,7 procenti gadā), izaugsme atkal fiksēta laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam, bruto stundas izpeļņai pieaugot apstrādes rūpniecībā par 3,5 procentiem (0,9 procenti gadā) nedaudz spēcīgāks nekā pakalpojumu sektorā ar 2,0 procentiem (0,5 procenti gadā).
Decilēs attiecības starp augsto un zemo ienākumu laika gaitā gandrīz nav mainījušās. 2006. gadā augstākā bruto stundas izpeļņa (9. decile) bija trīs reizes lielāka nekā zemākā alga (1. decile). 2018. gadā vērtība, virs kuras atrodas augstākie 10% ienākumu, bija EUR 28,00 bruto stundā, kas ir 2,9 reizes lielāka par vērtību, zem kuras atrodas zemākie 10% ienākumu (9,50 eiro).
Vislielākie ienākumi ir Forarlbergā (viena no Austrijas valsts zemes teritorijām valsts rietumos)
Saskaņā ar federālo zemju datiem lielākā peļņa bijusi Forarlbergā – 16,54 eiro, bet zemākā – Burgenlandē – 13,66 eiro. Dzimuma ziņā sievietes Vīnē varēja nopelnīt vislielākos bruto ienākumus EUR 14,65 stundā, jo augstskolu vai tehnisko koledžu absolventu īpatsvars bija salīdzinoši augsts. Vīrieši vislabāk nopelnīja Forarlbergā ar 18,36 eiro.
Un kā redziet, darbs un Austrija var būt algu izteiksmē ļoti dažāds, bet viens no galvenajiem iemesliem, kas pavisam noteikti iespaido uz darba algu Austrijā, tas ir izglītība un vācu valoda.